dabas stihijas

Apkopoju info par dabas stihijaam Latvijaa un pasaulee!!!Sheit atrodami dabas paraadiibu skaidrojumi,izcelshanaas,iipashiibaas... Interesanti,ka ar vaardiem "dabas stihijas" nav saprotamas tikai veetras,orkaani,pluudi un tml. lietas,bet taas ir arii paraadiibas,kas ietkmee cilveeka ieksheejo buutiibu...

Monday, October 24, 2005

Lielaakie pluudi latvijas veesturee!

Augstākie plūdu līmeņi Daugavā pie Rīgas agrākos gadsimtos var būt sniegušies pāri par 4 m virs vidējā jūras līmeņa. To apstiprina arī plāksne Māras (Doma) baznīcā, kur iecirsts augstākais 1709. gada plūdu ūdens līmenis. Iepriekšējā gada ziema kā pārmēru barga palikusi atmiņā visā Eiropā. No sala gāja bojā daudzi tūkstoši cilvēku, dzīvnieku un koku. Aizsala Dženovas osta un Adrijas jūra pie Venēcijas, kas netika novērots kopš 859. gada. Aizsala arī Zunds un Belti, Baltijas jūra. Ledus Daugavā sasniedza 6 pēdu biezumu, seklākās vietās upe bija pārsalusi līdz pat dibenam. Pavasarī biezais ledus Baltijas jūrā kusa lēni. Ledus iešanas laikā Daugavas grīvā upes ledus blīvējās pie nesalauzītā jūras ledus malas un ūdens, nedabūdams ceļu, kāpa augstu pāri krastiem, caur noslēgtiem vārtiem ar sparu ieplūda pilsētā. No Jauno vārtu bastiona stiprais ledus nogrūda daļu mūra; pa tā starpām ūdens izrāva pie Daugavgrīvas cietokšņa sev jaunu ceļu pāri Smilšu kalniem, ja tas nebūtu noticis, ledus masas pār vaļņiem ieplūstu pilsētā. Sevišķi cieta Māras baznīca, ūdens tajā stāvēja līdz altārim. Kā liecina plāksnīte, ūdens līnijas augstuma atzīme 1709.gada 13(24).aprīlī bija 4,680 m virs jūras līmeņa.

Plūdi 1983. gadā Jēkabpilī

19.gadsimta beigās Daugavas grīvas posmā tika sākti plaši regulēšanas darbi, izbūvēti dambji, daudzas agrākās upes attekas iznīcinātas, bet upes galvenā gultne padziļināta tā, ka ledus un plūdu ūdeņi varētu ieplūst jūrā bez kavēkļiem.

Plūdi 1931. gadā Jēkabpilī

Lieli ledus sastrēgumi agrākos gadsimtos Daugavā ir bijuši arī augšpus Rīgas. Par to liecina grandiozas attekas, ko izrāvuši plūdu ūdeņi, meklējot sev ceļu apkārt ledus sadambējumiem galvenajā gultnē. Šādas attekas redzamas, piemēram: šķērsām Doles salai no kādreizējās Zirņu salas lejas gala uz Doles muižu; ieleja, kas stiepjas no Salaspils uz Stopiņiem un tālāk uz Mazās Juglas upi – lieli ledus sastrēgumi Doles salas rajonā, kad saceltais ūdens notecēja pa šo ieleju, atzīmēti 1615. un 1771. gadā; augstāk pa upi lielas lejas ir gar Tomes baznīcu, augšpus Jaunjelgavas, augšpus Aiviekstes ietekas, Sakas atteka lejpus Jēkabpils, dažas attekas pie Jēkabpils, augšpus Līvāniem un citas.

Arī 20. gadsimtā līdz Ķeguma HES uzcelšanai Daugavā bieži veidojušies ledus sastrēgumi un plaši plūdi. Sarežģītākās ledus iešanas Daugavā novērotas: 1912., 1917., 1924., 1929., 1932.,1936. un 1937. gadā. Piemēram, 1923.gadā Daugava bija aizsalusi pie augstiem līmeņiem, bargs sals noturējās visu ziemu izveidojās bieza ledus un sniega sega. Marta beigās piepeši iestājās silts laiks, izraisot strauju sniega kušanu, līmeņu celšanos un lielus ledus sastrēgumus. Togad visa Jaunjelgava bija zem ūdens, applūda arī Līvāni un Ogre. Sastrēgums bija izveidojies no Ikšķiles līdz Maruškai, tika veikti spridzināšanas darbi un pie Rīgas ledu lauza ar ledlaužiem. Ledus un ūdens vilnim ejot caur Rīgu tika appludinātas un ar ledus gabaliem apkrautas daudzas zemākās vietas, sagrauts Lībekas tilts.

Lielākos palu ūdeņus novērojumu periodā Daugava nesusi 1931., 1956.un 1951.gadā, kad ziemas bija ļoti bargas un garas un uzkrājās daudz sniega. 1931.gadā Gaiziņkalnā novērots maksimālais sniega segas biezums -126 cm, augsne dziļi sasala, ledus biezums sasniedza 50-70 cm. Pavasaris iestājās vēlu - aprīļa vidū, sniega kušana un ūdenslīmeņa celšanās bija ļoti strauja. Augstākais ūdens līmenis un lielākais caurplūdums novērots pēc tam, kad ledus jau bija izgājis. Maksimālais ūdens caurplūdums Daugavā pie Jēkabpils 1931. gada 1.un 2.maijā bija 7470 m³/s, bet pie ietekas jūrā – 9460 m³/s.

Arī Lielupē ledus iešana saistīta ar ledus sastrēgumiem, zemo krastu dēļ veidojas plaši applūdumi. Lielākie plūdi Lielupes baseinā bija 1951.gadā. Ventā un Gaujā vislielākie sastrēgumi un applūdumi notiek lejtecēs.

Pēc 3 aizsprostu uzcelšanas uz Daugavas plūdi Daugavas krastu iedzīvotājus lejpus Pļaviņām praktiski vairs neapdraud, jo ūdens līmeni ir iespējams regulēt ar HES pārgāznēm. Šīs teritorijas var applūst tikai saistībā ar iespējamiem bojājumiem aizsprostos vai milzīgām pārgāznēm pār aizsprostiem katastrofālu plūdu gadījumā. Tiesa gan ūdens līmenis Rīgas ostā mainās ne tikai no Rīgas HES nostrādes, bet arī no ūdens stāvokļa jūrā. Pats upes grīvas posms (Bolderāja, Kundziņsala) nav pasargāti no augstiem jūras vējuzplūdu līmeņiem. Stiprās rietumu, ziemeļrietumu vētrās ūdens no Rīgas līča tiek sadzīts upē un var appludināt zemākos rajonus.

Daugavā vižņu un ledus sastrēgumu visapdraudētākais posms ir no Pļaviņām līdz Jēkabpilij. Ledus un vižņu sastrēgumu veidošanos šajā posmā izpētīja A. Pastors un izstrādāja sakarības sastrēgumu vietas un maksimālo ūdens līmeņu paredzēšanai atkarībā no vairākiem faktoriem: rudens – ziemas periodā uzkrājušos ledus masu tilpuma, negatīvo gaisa temperatūru summas, ūdens caurplūduma u.c.

Plūdi Latvijas upēs visbiežāk rodas pavasara palos, īpaši ledus sastrēgumu rezultātā, tāpēc īpaša nozīme tika pievērsta ledus apstākļu un sniega segas pētīšanai, lai pēc iespējas agrāk ar ilgtermiņa palu prognozēm un konsultācijām par gaidāmo ledus iešanas gaitu varētu brīdināt par augstiem palu līmeņiem.

Daugavas aizsalšanas un ledus iešanas norisi Jēkabpils – Pļaviņu posmā izmainījusi Pļaviņu HES ūdenskrātuve. Ūdens ir pārklājis vairākas krāces, sākot no Kokneses līdz pat daļai no Pirkažu krācēm pret Sakas salu, upes dziļums un platums ir pieaudzis, straumes ātrums turpretī samazinājies. Pēc pirmā lielākā gaisa temperatūras pazeminājuma Pļaviņu ūdenskrātuvē izveidojas ledstāve, tajā pat laikā upes augštecē un vidustecē sākas vižņu iešana, jo ūdens straumes turbulentās kustības neļauj nostiprināties ledus segai. Vižņu masas pakāpeniski krājas pie ledus malas. Atkarībā no gaisa temperatūras un ūdens caurplūduma posmā no Pļaviņām līdz Jēkabpilij var izveidoties no 2 līdz 22 milj. m³ vižņu un ledus. Gadījumos, kad vižņu ir daudz, tie aizsprosto upes gultni un ūdens līmenis paaugstinās jau rudenī vai ziemas sākumā. Ļoti nelabvēlīgi ledus apstākļi veidojas nestabilās ziemās ar dziļiem atkušņiem un vairākkārtīgām ledus iešanām, kad uzkrājas milzīgas ledus masas. Īpaši svarīgi, ka šie rudens un ziemas ledus sablīvējumi un to radītais ūdens līmeņa uzstādinājums lielā mērā iespaido ledus iešanu pavasarī.

Visspilgtākais piemērs šādam ilgstošam, atkārtotam ledus veidošanās procesam ir 1980./81. gada ziema, kad sala periodi mijās ar atkušņiem. Pirms Ziemassvētkiem vižņu un ledus sablīvējums izraisīja zemāko Sakas salas un Jēkabpils daļu applūšanu. Līdz janvāra pirmās dekādes beigām, kad upe aizsala, vižņi aizpildīja upi gandrīz līdz Līvāniem. Ledus uzmērīšanā 10-12.februārī noskaidrojās, ka visvairāk ledus koncentrējās gar Sakas salu. Arī augšpus Aiviekstes ietekas un pie Neretas upes grīvas vižņi bija ļoti samazinājuši ūdens plūsmu. Vietām vižņu slānis zem ledus bija 6 – 7 m biezs un aizņēma gandrīz visu upes šķērsprofilu, ūdenim atstājot tikai nelielas ejas. Ledus masu tilpums 21 km garajā posmā no Pļaviņām līdz Jēkabpilij sasniedza 22 milj. m³, kas gandrīz 2 reizes pārsniedza līdz tam novēroto maksimālo ledus tilpumu.

Augsts ūdens līmenis pieturējās visu ziemu un pavasara ledus iešanas laikā Jēkabpils piedzīvoja novērojumu periodā lielākos plūdus.

Pavasarīgs siltums iestājās marta trešajā dekādē. 25.martā ledus iešana sākās Piedrujas – Daugavpils posmā un 26.martā izveidojās pirmais sastrēgums pie Glaudānu salām, kas paaugstināja līmeni par 3 m. Pēc tam vietējas ledus kustības notika 30. martā pie Nīcgales un augšpus Jēkabpils, bet jau 31.martā ledus iešana sākās visā 60 km garajā posmā no Glaudānu salām līdz Jēkabpilij. Vižņu sablīvējumam pie Sakas salas pienāca ūdens un ledus masu vilnis, izveidojot milzīgu sastrēgumu pie Sakas salas augšdaļas. 31. martā plkst. 23 ūdens līmenis pie Jēkabpils sasniedza atzīmi 83.52 m virs jūras līmeņa, kas par 91 cm pārsniedz līdz tam vēsturisko 1931. gada maksimumu. Lielākā Jēkabpils daļa applūda.

31.03. pēc plkst.23., kad sastrēgums tika pārrauts, līmenis pie Jēkabpils kritās, ūdens un ledus plūda arī pāri Sakas salai. Jelgavas – Krustpils dzelzceļa tilta balsti nespēja izlaist cauri pienākošo ledu, tas atkal sastrēga, izraisot ārkārtīgi strauju kāpumu Zeļķu novērojumu postenī. Plaši applūda abi krasti: labajā krastā sākās dzelzceļa izskalošanās, savukārt kreisajā vislielākais zaudējums bija applūdusī govju ferma. Kā liecināja fermas darbinieki ūdens pa Sakas atteku fermai pieplūda pretēji straumei, jo ūdens līmenis pie Zeļķu tilta bija uzkāpis tik augstu, ka ūdens sāka plūst atpakaļvirzienā. 1.aprīlī šis sastrēgums neizturēja spiedienu, ledus un ūdens vilnis ļoti strauji ievirzījās Pļaviņu ūdenskrātuvē līdz Oliņkalnam, ceļā plaši appludinot Aiviekstes grīvas rajonu. Arī Pļaviņās maksimālais ūdens līmenis īslaicīgi sasniedza ļoti augstu atzīmi 75.02 m virs jūras līmeņa.

Arī 1983. gada pavasarī plūdus Pļaviņu –Zeļķu posmā izraisīja ledus sastrēgumi, kuri veidojās vietās, kur visvairāk bija sablīvējušies vižņi aizsalšanas laikā. Maksimālā ūdens līmeņa atzīme pie Jēkabpils bija par 80 cm zemāka nekā 1981. gadā, turpretī Zeļķu postenis 1983. reģistrēja vēsturiski augstāko līmeni.

www.meteo.lv

1 Comments:

  • At 7:43 AM, Blogger reni said…

    you have a pretty cool blog here another one of my favourites is a work from home moms site. Its all about, need I say it, working from home. I think people should have the choice to build their own income instead of somebody else’s. Freedom of well being and all of that...anyway take a look see what you think.

    I have another blog which I've just started, I've been asking a load of people for their opinions. When I looked at your site I realised you know what your doing. My blog is www.adminsupervisor.blogspot.com I want to write stuff that people want to read about. Do you have any suggestions?? I mean blogs are really cool, so many people and so many lives, you gotta love it.

    Anyways, keep it up, hope to hear from you soon :)

     

Post a Comment

<< Home