dabas stihijas

Apkopoju info par dabas stihijaam Latvijaa un pasaulee!!!Sheit atrodami dabas paraadiibu skaidrojumi,izcelshanaas,iipashiibaas... Interesanti,ka ar vaardiem "dabas stihijas" nav saprotamas tikai veetras,orkaani,pluudi un tml. lietas,bet taas ir arii paraadiibas,kas ietkmee cilveeka ieksheejo buutiibu...

Monday, October 24, 2005

Kas ir „El-Ninjo” un „La-Ninja”???

Ugunsgrēki un plūdi, sausums un orkāni – viss uz zemes vienlaicīgi norisinājās 1997.gadā. Ugunsgrēki pelnos pārvērta Indonēzijas mežus, pēc tam plosījās arī Austrālijā. Virs Čīles tuksneša Atakamas lija spēcīgas lietusgāzes, kuras šajā reģionā tiek novērotas ļoti reti. Lietusgāzes un tām sekojošie plūdi nesaudzēja arī Dienvidameriku. Kopējie zaudējumi no šo dabas katastrofu plosīšanās bija tuvu 50 miljardiem dolāru. Par iemeslu visām šīm kataklizmām meteorologi uzskata El-Ninjo.

El-Ninjo spāņu valodā nozīmē „mazulis”. Šādā vārdā tika nosaukts anomālais Klusā okeāna ūdens virsmas pasiltināšanās process pie Ekvadoras un Peru krastiem, kas notiek reizi vairākos gados. Šis mīlīgais vārds atspoguļo tikai to faktu, ka El-Ninjo sākums parasti sakrīt ar Ziemassvētkiem, tāpēc Dienvidamerikas rietumu piekrastes zvejnieki sasaistīja šo faktu ar Kristus dzimšanu.

Normālos gados gar visu Dienvidamerikas Klusā okeāna piekrasti auksto dziļūdens pacelšanās dēļ virspusē, ko izraisa aukstā Peru straume, okeāna virsmas temperatūra svārstās mazās sezonālās robežās – no 15°С līdz 19°С. Taču El-Ninjo periodā okeāna virsmas temperatūra piekrastes zonā paaugstinās par 6-10°С.

Kā liecina ģeoloģiskie un paleoklimatiskie pētījumi, pieminētais fenomens eksistē ne mazāk kā 100 gadus. Okeāna virsējo slāņu ūdens temperatūras svārstības no ekstremāli siltām līdz neitrālām vai aukstām norit ar 2 līdz 10 gadu periodiem. Patlaban terminu „El-Ninjo” lieto gadījumos, kad anomāli siltie virskārtas ūdeņi aizņem ne tikai Dienvidamerikas piekrastes zonu, bet arī lielu Klusā okeāna tropisko zonu līdz pat 180. meridiānam.

Eksistē pastāvīgās siltās straumes, kas sākas pie Peru krastiem un plūst līdz pat arhipelāgam, kas atrodas dienvidaustrumos no Āzijas kontinenta. To apmēram varētu iztēloties kā silta ūdens izstieptu „mēli”, kas teritorijas ziņā līdzinās ASV teritorijai. Siltais ūdens intensīvi iztvaiko un atmosfēru uzlādē ar enerģiju. Virs sasilušā okeāna veidojas mākonis. Parasti pasātu vēji (pastāvīgie austrumu vēji tropiskajā zonā) ar spēku dzen šo silto ūdens virskārtu no Amerikas krastiem Āzijas virzienā. Aptuveni Indonēzijas rajonā straume apstājas, un virs Āzijas dienvidiem nolīst musonu lietus (Skat. zemāk attēlā).

El-Ninjo gadījumā ekvatora rajonā šī straume uzsildās vairāk nekā parasti, tāpēc pasātu vēji kļūst vājāki vai nepūš vispār. Uzsildītais ūdens izplūst uz visām pusēm un plūst atpakaļ uz Amerikas krastiem. Rodas anomāla konvekcijas zona. Centrālo un Dienvidameriku pārņem spēcīgi lieti un vētras. Pēdējos 20 gados ir uzskaitīti pieci aktīvi El-Ninjo cikli.

La-Ninja ir pretējs efekts El-Ninjo. Virskārtas ūdens temperatūra kļūst zemāka par klimatisko normu Klusā okeāna tropiskās zonas austrumos. Šajā periodā neierasti auksti laika apstākļi iestājas Klusā okeāna austrumos. La-Ninja formēšanās periodā pasātu (austrumu) vēji no abu Amerikas kontinentu rietumu krastiem ievērojami pastiprinās. Vēji novirza siltā ūdens zonu un aukstā ūdens „mēle” izplešas 5000 km garumā, tieši tajā vietā (Ekvadora – Samoa salas), kur El-Ninjo laikā jābūt siltā ūdens joslai. Šajā periodā Indoķīnā, Indijā un Austrālijā tiek novēroti spēcīgi musonu lieti. Karību jūras baseina valstis un ASV šajā pašā laikā cieš no sausuma un vētrām.

La-Ninja, tāpat kā El-Ninjo, visbiežāk novērojams no decembra līdz martam. Atšķirības ir tās, ka El-Ninjo rodas vidēji vienu reizi trīs – četros gados, bet La-Ninja reizi sešos – septiņos gados. Abas parādības izraisa vētru skaita palielināšanos, bet La-Ninja laikā to ir trīs – četras reizes vairāk nekā El-Ninjo laikā.

Pēc pēdējiem pētījumiem, El-Ninjo un La-Ninjas sākuma laikus var noteikt, ja:

1) Klusā okeāna austrumu daļā ekvatora rajonā veidojas plankums ar daudz siltāku ūdeni nekā parasti (El-Ninjo) vai daudz aukstāku (La-Ninja);

2) tiek salīdzināti atmosfēras spiedieni starp Darvinas ostu (Austrālija) un Taiti salu. El-Ninjo gadījumā spiediens Taiti salā būs augsts, bet Darvinā zems. La-Ninjas gadījumā būs pretēji.

Pētījumi, kas veikti pēdējos 50 gados ļāva noskaidrot, ka El-Ninjo nozīmē ko vairāk nekā tikai piezemes atmosfēras spiediena un okeāna ūdens temperatūras starpības.

El-Ninjo un La-Ninja ir visvairāk izteiktās starpgadu klimata izmaiņas globālā mērogā. Šīs parādības izmaina okeāna gaisa temperatūru, nokrišņus, atmosfēras cirkulāciju, gaisa vertikālās plūsmas virs Klusā okeāna tropiskās daļas.

http://www.meteo.lv/public/26246.html

0 Comments:

Post a Comment

<< Home